Ib zaj hais txog dais liab

Dais liab neeg kheev kheev hu ua “firefox”, yog hom dais uas muaj xom lees thiab muaj sia nyob hauv cov hav zoov As Xias. Cov tsiaj muaj sia uas muaj xom lees no, muaj lub npe nyob hauv kev kawm hu tias : Ailurus fulgens, nws nyiam nyob saum cov caj roob Himalayas sab hnub tuaj thiab nyob Suav xib fab naj. 

Yog hom tsiaj me me uas pub mis rau me nyuam noj,  nws me xws li tej miv hauv tsev. Nws hnyav 3 kis lus tawm. Nws cov plaub yog tsos liab txho uas zoo nkauj. Muaj ib yam uas zoo nkauj thiab tshwm nyob ntawm dais liab ntsej muag, nws zoo tau ntxim nyiam kawg. Zim txwv no kev txuag cov dais liab tseem tsis tau ruaj khov, lub Koom Haum txuag tsiaj nyob ntiaj teb (IUCN) nce npe cov dais liab yog hom tsiaj yuav tu noob lawm. Koj puas paub tias cov dais liab uas muaj nyob thoob ntiaj teb tsawg zuj zus li ntawm 50 feem pua nyob hauv 20 tawm xyoo dhau los no. Yog qhov khuv xim uas cov tsiaj ntxim hlub li no tsuas muaj 2,500 tus nyob hauv hav zoov. Lawv txoj sia mas yog nyob ntshai rwg tsam raug neeg tua thiab neeg txov hav zoov. Dais liab cov plaub kuj yog lub hom phiaj ntawm cov neeg ua luam tsiaj txhaum kev cai. Dais liab kheev kheev raug neeg ntes mus muag rau neeg yug, thiab tseem muaj neeg nyiag muag tawv dais liab nyob hauv tej kiab khw.