Leej Ntshiab Kos Npes

Kos Npes yug los xyoo 1894 nyob Pos Kas teb, hauv lub tuam ceeb Vas Xas Vas. 
Thaum nws yav hluas nws xaiv lub neej ua Tub Cog Lus hauv lub Koom Haum Fas Ntshis Kus. Nws txais lub Cim Tiag Tes tsa nws ua Leej Choj.
Kos Npes kawm cov txuj hais txog Tswv Ntuj 6 xyoo nyob Los Mas. Thaum Kos Npes rov qab los nyob Vas Xas Vas nws tsim ib lub Haum Xeeb hwm Leej Ntshiab Mab Liab.
Cov hlob tswj lub Koom Haum Fas Ntshis Kus xa Txiv Plig Kos Npes mus tshaj Ntuj Lus nyob Zis Pees teb xyoo puav.
Thaum Txiv Plig Kos Npes rov qab los nyob Pos Kas teb nws nrog nws lub Haum Xeeb hwm Leej Ntshiab Mab Liab qhib ib lub tsev luam ntau phau ntawv tshaj Ntuj Lus. Lawv muab tej ntawv xov xwm luam los txhib cov ntseeg hauv Pos Kas, kom sawv daws tso siab rau niam Mab Liab. 
Tos tsis ntev, lawv lub tsev luam ntawv tshaj Ntuj Lus ntau tshaj cov nyob Pos Kas teb.
Vim Txiv Plig Kos Npes tau kawm txuj txheej siab nyob Los Mas ces nws tau ua ib tug coj tsoom ntseeg kev xav tswv yim nto moo nchav nyob Pos Kas teb.
Lub 9 hlis xyoo 1939, His Lawj xa cov tub rog Zes Mas Nias tuaj txeeb taus Pos Kas teb thiab nrhiav txhua yam txhawb kev ntseeg txog Yes Xus nyob Pos Kas teb.
Txiv Plig Kos Npes hnov txog cov His Xas Lais ntseeg Ntuj raug tsim txom, nws tau qhib nws lub tsev txais 2,000 tus neeg His Xas Lais los nyob. Nws pub chaw rau lawv nkaum .
Cov Zes Mas Nias hnov txog Txiv Plig tes hauj lwm ntawd, ces hnub tim 19 lub 2 hlis xyoo 1941, His Lawj cov neeg tuaj txhom Txiv Plig Kos Npes. Lawv kaw Txiv Plig Kos Npes nyob hauv lub yeej hu ua Aus Vis Xis. Aus Vis Xis yog ib lub yeej kaw tas huv si cov neeg uas His Lawj ntxub nyob Aws Los Pas teb. Feem coob yog neeg Yus Das thiab Pos Kas. Cov neeg raug kaw hauv lub nkauj ntawd mag ua hauj lwm hnyav kawg nkaus. Thiab lawv noj tsis tau ib hom tshuaj dab tsi li. Txiv Plig Kos Npes txhib cov neeg uas raug kaw nkuaj, thiab raug tsim txom kom lawv tso siab rau Tswv Ntuj. Nws hais tias : “Tab peb txawm raug tsim txom npaum no, tsis kav Tswv Ntuj tseem saib xyuas peb li qub.”
Nyob hauv lub yeej Aus Vis Xis muaj tej lub qhov cub loj ua ib txhij hlawv 100 tus neeg lub cev ua ke. Txoj hauj lwm uas His Lawj cov neeg muab rau Txiv Plig Kos Npes ua yog nqa cov neeg lub cev mus hlawv hauv cov qhov cub.
Hnub tim 31 lub 7 hli 1941 thaum hnub qaij ib tug neeg nyob txim khiav dim ntawm lub yeej Aus Vis Xis. Ces tsoom tub rog hais rau lawv tias : “Nej ib tus neeg tau khiav dim lawm, ces yuav tau xaiv 10 leej hauv nej pab no coj los pauj tus neeg ntawd. Yuav ua kom 10 leej no raug tshaib raug nqhis mus txog hnub tuag.” 
Cov tub rog xaiv tau ob peb leeg lawm. Ua cas, ib me ntsis lawv ho xaiv ib tug neeg uas muaj poj niam me nyuam. Tus neeg ntawd quaj quaj tias : “Leej twg yuav los saib kuv tsev neeg ?” 
Txiv Plig Kos Npes hnov lo lus ntawd, ces nws rhais ob peb ruam ntawm tus thawj tub rog lub xub ntiag. Txiv Plig hais rau tus thawj tub rog tias : “Kuv yog ib tug Txiv Plig Kas Tos Liv. Kuv yog neeg laus, thov koj xaiv kuv los pauv tus neeg ntawd, uas nws lub npe hu ua Faas Xuas (Franciszek Gajowniczek) puas tau?” 
Tus thawj tub rog tso lus plhuav rau Txiv Plig Kos Npes kom mus nrog 9 leeg tom lub nkuaj, uas lawv yuav coj mus tsim txom kom tshaib nqhis txog hnub tuag. Ces 10 leej ntawd thiaj li mus. 
Cov tub rog muab lawv 10 leej ris tsho hle tas kom liab qab, tsis pub dab tsi rau noj haus 14 hnub. Niaj zaus, lawv 10 leej nyob tsis taus 14 hnub li ntawd, lawv tuag. 
Thaum lawv 10 leej nyob hauv kem tsev nqaim nqaim ntawd, Txiv Plig Kos Npes ua siab loj, tsis yws tsis nroo. Nws pab lawv tso siab rau Tswv Ntuj. Nws kom lawv sawv daws hu tej zaj nkauj teev Ntuj.
His Lawj tus tub rog saib kem tsev nqaim ntawd yog ib tug neeg lim hiam, nws niaj hnub khav tias nws muab ob vam tus neeg nyob txim tua nyob hauv lub yeej Aus Vis Xis.
Hnub tim 14, His Lawj tus tub rog ntawd qhib kem tsev nqaim tsuas muaj 4 leeg tseem muaj txoj sia, hos 6 leej tuag lawm. Ib tug yog Txiv Plig Kos Npes. 
Ib ntsis Txiv Plig Kos Npes pom ib tug tub rog chaws los hauv nws kem tsev. Tus tub rog los txhaj tshuaj lom neeg rau Txiv Plig, kom Txiv Plig tuag tam sim ntawd. Ces Txiv xyab nws txhais caj npab rau tus tub rog, kom tus tub rog txhaj tshuaj rau. Ib me ntsis nws cia li tuag. Ces tej tus neeg thiaj los muab nws lub cev hlawv, nyob ze ze ntawm qhov chaw ntawd. 
Xyoo 1982, nyob Los Mas, nyob ntawm lub tshav ze tsev teev Ntuj hwm Pob Zeb, tus Vaj Qhia Zam Paj Lug Ob tshaj txoj cai kheev kom tsoom ntseeg hwm Txiv Plig Kos Npes yog ib tug Leej Ntshiab. Yog hnub tim 10 lub 10 hli xyoo 1982. Muaj 200 txhiab tus neeg ntseeg nyob ua ke hauv Pob Zeb lub tshav, Faas Xuas tus uas Txiv Plig Kos Npes cawm kom dim kev tuag, nws nrog nws tsev neeg nyob ntawm Pob Zeb lub tshav.